Francija ČM-2026: Vai Titula Aizstāvji Atkārtos Panākumu?

Divi tituli pēdējos astoņos gados. Divi fināli pēc kārtas. Kylian Mbappé savā absolūtajā zenītā. Francija ČM-2026 ierodas nevis kā pretendente, bet kā standarts, pret kuru mēra pārējās komandas. Taču tieši šī pozīcija var būt visbīstamākā — kad visi tevi gaida, pārsteigums vairs nav tavs ierocis.

Es esmu sekojis Francijas izlasei kopš 2018. gada triumfa Krievijā, un jāatzīst — šī komanda nav tikai talantu kolekcija. Tā ir sistēma, kas ģenerē rezultātus neatkarīgi no pretinieka vai apstākļiem. Didier Deschamps ir uzbūvējis mašīnu, kas zina, kā uzvarēt turnīrus, un tagad viņam ir pieejami labākie resursi karjerā. Jautājums nav par to, vai Francija ir favorīte — tas ir acīmredzami. Jautājums ir par to, vai viņi spēs izturēt spiedienu, kas nāk līdzi šim statusam.

Šajā analīzē es detalizēti aplūkošu Francijas izredzes, galvenos spēlētājus un potenciālos šķēršļus ceļā uz trešo zvaigzni. Mans vērtējums — 9.5 no 10 — liecina, ka es ticu šai komandai gandrīz pilnībā. Taču tas “gandrīz” slēpj nianses, kas var izšķirt visu.

Pirms iedziļināmies detaļās, jāsaprot konteksts. Francija nav vienkārši laba komanda — tā ir dinastija. Kopš 2016. gada, kad viņi sasniedza EURO finālu mājās, Francija ir bijusi starp trim labākajām izlasēm pasaulē. Tas nav nejaušība vai veiksme — tas ir sistemātisks darbs, kas sākas ar jaunatnes akadēmijām un beidzas ar Deschamps taktisko ģenialitāti. Šī infrastruktūra nodrošina, ka Francija vienmēr būs konkurētspējīga — jautājums ir tikai par to, vai konkrētajā turnīrā viss sakristu.

Kvalifikācijas ceļš un forma

Francijas kvalifikācija uz ČM-2026 bija formalitāte. Grupā ar Nīderlandi, Īriju, Grieķiju un Gibraltāru viņi dominēja no pirmās līdz pēdējai spēlei. Astoņas uzvaras un divi neizšķirti no desmit spēlēm, 29 iesisti vārti un tikai 6 ielaisti — statistika, kas atspoguļo komandas pārākumu.

Kas mani visvairāk pārliecināja kvalifikācijas laikā, bija Francijas spēja pārslēgties starp dažādiem stiliem. Pret vājākiem pretiniekiem viņi kontrolēja bumbu un metodiski salauzta aizsardzību. Pret Nīderlandi — vienīgo reālo konkurenti grupā — viņi demonstrēja pragmatismu, spēlējot dziļāk un paļaujoties uz kontruzbrukumiem. Šī taktiskā elastība ir Deschamps vizītkarte, un tā būs kritiska turnīrā.

Forma pēc kvalifikācijas ir bijusi stabila. Draudzības spēlēs pret Itāliju, Vāciju un Angliju Francija demonstrēja, ka spēj konkurēt ar jebkuru. Īpaši ievērības cienīga bija uzvara pār Angliju Vemblījā ar 2:1 — spēle, kurā Mbappé bija nesatricināms un Francijas aizsardzība izturēja spiedienu visu otro puslaiku.

Vienīgās bažas ir saistītas ar N’Golo Kante veselību un Antoine Griezmann lomu komandā. Kante vairs nav tas pats nesatricināmais vidējā līnijas iznīcinātājs, kas bija 2018. gadā, un Griezmann 35 gadu vecumā ir zaudējis daļu ātruma. Taču Deschamps ir pierādījis, ka spēj adaptēties — viņš atrada vietu Aurélien Tchouaméni un Eduardo Camavinga, kas tagad ir vidējās līnijas pamats.

Kopumā Francijas forma pirms turnīra ir izcila. Viņi zina, kas viņi ir, viņi zina, kā spēlēt, un viņiem ir pieredze, kā uzvarēt. Ja es būtu jānosaka viena komanda, kas ierodas turnīrā vislabākajā gatavībā, tā būtu Francija.

Papildus jāpiebilst par Deschamps trenera filozofiju. Viņš nav perfekcionists, kas meklē ideālo spēli — viņš ir pragmatiķis, kas meklē rezultātu. Kvalifikācijā bija spēles, kur Francija kontrolēja 65% no bumbas, un bija spēles, kur viņiem pietika ar 40%. Deschamps pieeja ir vienkārša: dari to, kas darbojas pret konkrēto pretinieku. Šī elastība ir iemesls, kāpēc Francija ir tik bīstama — viņus nevar “izlasīt”, jo viņi maina stilu atkarībā no situācijas.

Vēl viens aspekts, ko gribu izcelt, ir Francijas spēja tikt galā ar fiziskām spēlēm. Kvalifikācijā viņi tika pārbaudīti gan pret Nīderlandes tehnisko futbolu, gan pret Īrijas fizisko pieeju. Abos gadījumos Francija atrada risinājumu. Turnīrā šī adaptācijas spēja būs kritiska — katrs pretinieks prasa citu pieeju, un Francija to zina.

Galvenie spēlētāji: Mbappé un kompānija

Sāksim ar acīmredzamo. Kylian Mbappé ir labākais futbolists pasaulē šobrīd, un jebkura diskusija par Francijas izredzēm sākas un beidzas ar viņu. 27 gadu vecumā viņš ir sasniedzis pilnīgu fiziskā un tehniskā briedumu — ātrums joprojām ir kosmisks, pirmais pieskāriens ir nevainojams, un lēmumu pieņemšana ir kļuvusi daudz gudrāka nekā agrīnajos gados.

Mbappé pāreja uz Real Madrid ir tikai nostiprināja viņa statusu. La Liga sezonā viņš iemeta 28 vārtus un atdeva 11 asistes — statistika, kas būtu izcila jebkuram uzbrucējam, taču Mbappé gadījumā tā bija “tikai” adaptācijas sezona. Tagad, otrajā sezonā Madridē, viņš izskatās vēl bīstamāks. Viņa sapratne ar Vinícius Jr. un Jude Bellingham ir padarījusi Real uzbrukumu par neapturamu mašīnu, un šīs kombinācijas pieredze noderēs arī izlasē.

Taču Francija nav tikai Mbappé. Ousmane Dembélé labajā flangā ir kļuvis par pastāvīgu draudu — viņa ātrums un driblinga prasmes rada haosu aizsardzībās. Marcus Thuram centrā ir attīstījies par pilnīgu uzbrucēju, spējīgu gan noturēt bumbu, gan skriet dziļumā. Šis uzbrukuma trio ir viens no bīstamākajiem pasaulē.

Vidējā līnijā Aurélien Tchouaméni ir kļuvis par jauno līderi. Real Madrid aizsargājošais pussargs 26 gadu vecumā apvieno fizisko spēku ar pozicionālo inteliģenci. Viņš zina, kad pārtraukt pretinieku uzbrukumu, kad uzsākt savu, un kad vienkārši noturēt bumbu. Blakus viņam Eduardo Camavinga piedāvā dinamismu — viņš var gan aizstāvēties, gan uzbrukt, un viņa enerģija ir nenovērtējama garākās spēlēs.

Antoine Griezmann vairs nav galvenais radītājs, taču viņa pieredze un spēles lasīšana joprojām ir vērtīga. Kā rezervists vai otrā puslaika opcija viņš var mainīt spēles ritmu un piedāvāt citu dimensiju. Olivier Giroud ir beidzis karjeru izlasē, taču viņa mantinieki — Randal Kolo Muani un Christopher Nkunku — ir pierādījuši, ka spēj aizpildīt šo lomu.

Aizsardzībā William Saliba un Dayot Upamecano veido vienu no labākajiem centrālo aizsargu pāriem turnīrā. Saliba Arsenal ir demonstrējis, ka ir pasaules klases aizsargs — ātrs, gudrs un drošs uz bumbas. Upamecano Bayern ir stabilizējies pēc sarežģītākiem periodiem un tagad izskatās gatavs lielajai skatuvei. Theo Hernández kreisajā flangā pievieno uzbrukuma dimensiju, kamēr Jules Koundé labajā pusē ir uzticams abos virzienos.

Vārtsargs Mike Maignan ir viens no labākajiem pasaulē. Viņa refleksi, pozicionēšanās un spēle ar kājām padara viņu par ideālu mūsdienu vārtsargu. Pēc Hugo Lloris aiziešanas Maignan ir pārņēmis līdera lomu, un viņš to dara ar pārliecību.

Jāpiebilst arī par Francijas taktisko dziļumu. Deschamps var izvēlēties starp vairākām formācijām — 4-3-3 ar Mbappé kreisajā flangā, 4-2-3-1 ar Griezmann “desitnieka” pozīcijā, vai pat 3-5-2 ar diviem uzbrucējiem centrā. Šī elastība nozīmē, ka pretinieki nevar sagatavoties vienai konkrētai sistēmai — Francija var pielāgoties jebkuram scenārijam.

Visbeidzot, gribu uzsvērt Francijas mentālo spēku. Šī komanda ir bijusi divos pēdējos Pasaules kausa finālos — vienu uzvarējuši, vienu zaudējuši pendelēs. Viņi zina, kā tikt galā ar spiedienu lielajā skatuvē. Viņi zina, kā pārvaldīt emocijas izšķirošos brīžos. Šī pieredze nav iemācāma — tā tiek iegūta tikai izejot cauri grūtiem momentiem. Francija to ir darījusi, un tas viņiem dod priekšrocību pār lielāko daļu konkurentu.

I grupa: Senegāla, Norvēģija, Irāka

Francija saņēma izlozes dāvanu. I grupa ir viena no vieglākajām turnīrā, un bukmeikeri pamatoti uzskata Franciju par neapšaubāmu favorītu. Taču pat “vieglās” grupās slēpjas izaicinājumi, un es gribu detalizēti aplūkot katru pretinieku.

Senegāla ir grupas otrs spēks. Āfrikas čempioni 2022. gadā joprojām ir labi organizēta un talantīga komanda, lai gan Sadio Mané aiziešana ir atstājusi robu uzbrukumā. Ismaïla Sarr un Nicolas Jackson tagad ir galvenie draudi, taču viņi nav tā līmeņa spēlētāji kā Mané savā zenītā. Senegālas spēks ir kolektīvā disciplīna un aizsardzības organizācija — viņi nepadosies viegli.

Norvēģija ir interesanta komanda. Erling Haaland ir viens no labākajiem uzbrucējiem pasaulē, un viņa klātbūtne nozīmē, ka Norvēģija vienmēr būs bīstama. Taču komanda kopumā nav augstā līmenī — viņu vidējā līnija un aizsardzība nav spējīgas atbalstīt Haaland ilgstoši. Pret Franciju Norvēģijai būs jāpaļaujas uz kontruzbrukumiem un Haaland individuālo kvalitāti.

Irāka ir grupas autsaiders. Viņi ir sasnieguši savu pirmo Pasaules kausu kopš 1986. gada, kas ir vēsturisks panākums, taču reālistiski viņu izredzes izkļūt no grupas ir minimālas. Irākas komandā nav zvaigžņu ar Eiropas pieredzi, un viņu stils — aizsardzības fokuss ar retiem kontruzbrukumiem — visticamāk nenesīs rezultātus pret augstākā līmeņa pretiniekiem.

Mana prognoze grupai: Francija pirmā ar maksimālo punktu skaitu vai vismaz 7 punktiem. Senegāla otrā, Norvēģija trešā, Irāka ceturtā. Taču jāpiebilst — ja Haaland būs formā, Norvēģija var apdraudēt Senegālu par otro vietu. Francijas pozīcija ir droša.

Vērtīgs novērojums par grupu ir tāds, ka Francija varēs izmantot šīs spēles, lai pārbaudītu dažādas taktiskas opcijas un dots spēles laiku rezervistiem. Tas ir luksuss, ko dažas citas favorītes negūst — piemēram, Brazīlija C grupā vai Anglija L grupā. Svaigums izslēgšanas spēlēs var būt izšķirošs, un Francija to iegūs.

Konkrētāk analizējot katru spēli, es sagaidu šādus scenārijus. Pret Senegālu — dominance ar 2-0 vai 3-1 uzvaru. Francija kontrolēs bumbu, radīs iespējas un izmantos individuālo pārākumu. Pret Norvēģiju — taktiskāka spēle ar uzmanību uz Haaland neitralizēšanu. Šeit Francija var spēlēt dziļāk un paļauties uz kontruzbrukumiem, ļaujot Mbappé un Dembélé ātrumam izpausties. Pret Irāku — rotācija un iespēja jaunajiem spēlētājiem pierādīt sevi.

Risks grupā ir minimāls, taču nav nulle. Ja Francija sāk ar negaidītu zaudējumu Senegālai, tas var radīt psiholoģisku spiedienu. Tomēr pat šādā scenārijā Francijas dziļums un kvalitāte ļautu viņiem atgūties un kvalificēties tālāk. Es neredzu reālistisku scenāriju, kurā Francija neizkļūst no šīs grupas.

Titula izredzes un koeficienti

Bukmeikeri uzskata Franciju par otro vai trešo favorīti turnīra uzvarai, piedāvājot koeficientus ap 5.50-7.00 atkarībā no operatora. Šis vērtējums man šķiet pareizs — Francija ir starp trim labākajām komandām, taču ne automātiska čempione.

Kas padara Franciju par favorīti? Pirmkārt, pieredze. Šīs komandas kodols — Mbappé, Griezmann, Varane (ja spēlēs), Lloris (ja spēlēs) — ir bijis divos pēdējos Pasaules kausa finālos. Viņi zina, kas nepieciešams, lai uzvarētu turnīru. Viņi zina, kā tikt galā ar spiedienu, kā pārvaldīt spēles, un kā atgūties pēc neveiksmēm.

Otrkārt, dziļums. Francijas rezervistu saraksts būtu pamatsastāvs lielākajai daļai citu izlašu. Kingsley Coman, Christopher Nkunku, Youssouf Fofana, Wesley Fofana — šie spēlētāji var ienākt spēlē un nekavējoties radīt ietekmi. Turnīra garumā, kad nogurums un traumas kļūst par faktoriem, šis dziļums ir nenovērtējams.

Treškārt, Deschamps. Francijas galvenais treneris ir viens no veiksmīgākajiem savas paaudzes treneriem. Viņš ir uzvarējis Pasaules kausu kā spēlētājs un treneris, un viņa pragmatiskā pieeja ir ideāla turnīra futbolam. Deschamps neuzvar skaisti — viņš uzvar efektīvi. Un turnīros tas ir vienīgais, kas skaita.

Kas var traucēt Francijai? Es redzu divus galvenos riskus. Pirmais ir traumas. Mbappé bez visas komandas ir ievērojami mazāk bīstams, un ja viņš vai kāds cits galvenais spēlētājs gūst nopietnu traumu, Francijas izredzes krītas. Otrais risks ir psiholoģisks — gaidas ir milzīgas, un ja komanda sāks turnīru ar negaidītu zaudējumu vai neizšķirtu, spiediena līmenis var kļūt neizturāms.

Mana personīgā likme uz Franciju būtu saistīta nevis ar titula uzvaru, bet ar konkrētiem iznākumiem. Piemēram, “Francija sasniegs vismaz pusfinālu” ar koeficientu ap 1.50-1.70 šķiet droša likme. Vai “Mbappé būs turnīra labākais vārtu guvējs” ar koeficientu ap 7.00-8.00 ir interesanta riska/atlīdzības attiecība.

Analizējot koeficientu dinamiku, jāņem vērā, ka Francijas koeficienti, visticamāk, kritīsies tuvāk turnīram. Ja viņi labi nospēlēs pirmsturnīra draudzības spēles un visi galvenie spēlētāji būs veseli, tirgus kļūs vēl pārliecinātāks par viņu izredzēm. Tas nozīmē, ka tagad var būt labākais laiks novilkt likmes uz Franciju — koeficienti vēl nav pilnībā atspoguļojuši viņu potenciālu.

Alternatīva pieeja ir meklēt vērtību specifiskos tirgos. Piemēram, “Francija neielaīdīs vārtus vismaz divās grupas spēlēs” ar koeficientu ap 2.20-2.50 šķiet pamatota likme, ņemot vērā Maignan formu un aizsardzības kvalitāti. Vai “Francija iegūs vismaz 3 tīrās uzvaras turnīrā” ar koeficientu ap 3.00-3.50 ir interesanta iespēja, kas balstās uz viņu dominanci pret vājākiem pretiniekiem.

Es izvairītos no likmēm ar ļoti augstiem koeficientiem, piemēram, “Francija uzvar visas spēles turnīrā” ar koeficientu ap 20.00+. Turnīra futbolā perfekti rezultāti ir reti — pat labākās komandas piedzīvo grūtus mačus vai negaidītus zaudējumus. Labāk fokusēties uz reālistiskiem scenārijiem, kas piedāvā saprātīgu vērtību.

Francija Pasaules kausos: divi tituli

Francijas vēsture Pasaules kausos ir bagāta ar triumfiem un traģēdijām. 1998. gada uzvara mājās paliek viena no neaizmirstamākajām futbola stāstiem — Zinedine Zidane divi vārti finālā pret Brazīliju, Aimé Jacquet ģeniālais plāns, un visa nācija, kas svinēja Champs-Élysées. Tas bija moments, kas vienoja valsti un definēja futbola paaudzi.

2018. gadā Krievijā Francija atgriezās virsotnē. Šoreiz tas bija Mbappé, kurš 19 gadu vecumā kļuva par otro jaunāko spēlētāju vēsturē, kas guvis vārtus finālā. Uzvara pār Horvātiju ar 4:2 bija pelnīta — Francija bija labākā komanda turnīrā, un viņi to pierādīja, kad tas bija vissvarīgākais.

2022. gada Katarā Francija bija sekundes attālumā no vēl viena titula. Fināls pret Argentīnu joprojām tiek uzskatīts par vienu no labākajām spēlēm futbola vēsturē. Mbappé hat-trick nebija pietiekams, un Francija zaudēja pendelēs. Tā bija sāpīga neveiksme, taču arī pierādījums tam, cik tuvu šī komanda ir absolūtajai virsotnei.

Šī vēsture nozīmē, ka Francija ierodas ČM-2026 ar milzīgu pieredzi un tikpat milzīgām gaidām. Viņi zina, kā uzvarēt, taču viņi arī zina, cik sāpīgi ir zaudēt. Šī dualitāte var būt gan stiprums, gan vājums — viss atkarīgs no tā, kā komanda to pārvaldīs.

Interesants aspekts ir Deschamps loma vēsturē. Viņš ir vienīgais cilvēks, kas uzvarējis Pasaules kausu gan kā kapteinis, gan kā treneris. Ja Francija uzvar 2026. gadā, Deschamps kļūs par pirmo treneri vēsturē, kas uzvarējis divus Pasaules kausus ar vienu un to pašu izlasi. Šī iespēja rakstīt vēsturi, iespējams, dod papildu motivāciju — Deschamps zina, ka viņa mantojums ir atkarīgs no šī turnīra.

Francijas futbola kultūra arī ir faktors. Šī ir valsts, kas ražo talantus kā rūpnīca — Mbappé, Camavinga, Tchouaméni, Saliba, visi ir jaunāki par 28 gadiem un jau ir pasaules klases spēlētāji. Pat ja šī paaudze neuzvar ČM-2026, nākamā jau stāv rindā. Taču tieši šī pārbagātība dažreiz rada problēmas — Francijā vienmēr ir diskusijas par to, kurš nav iekļauts sastāvā, nevis par to, kurš ir. Deschamps spēja pārvaldīt šīs gaidas un ego būs kritiska.

Likmju iespējas uz Franciju

Kā analītiķis, kas meklē vērtību, es redzu vairākas interesantas likmju iespējas uz Franciju šajā turnīrā. Ne visas ir saistītas ar titula uzvaru — dažas ir specifiskākas un potenciāli ienesīgākas.

Pirmā iespēja: Francija uzvar I grupu ar maksimālo punktu skaitu. Koeficients parasti ir ap 2.80-3.20. Ņemot vērā pretinieku kvalitāti, trīs uzvaras šķiet sasniedzamas. Senegāla ir vienīgais reālais izaicinājums, un pat viņi, visticamāk, nespēs izturēt Francijas spiedienu.

Otrā iespēja: Kylian Mbappé gūst vismaz 5 vārtus turnīrā. Koeficients ap 2.50-3.00. Mbappé formā ir praktiski neapturams, un ar tik vieglu grupu viņam būs daudz iespēju uzkrāt statistiku pirms izslēgšanas spēlēm.

Trešā iespēja: Francija vs Senegāla — Francijas uzvara ar vismaz 2 vārtu starpību. Koeficients ap 2.00-2.30. Šī ir konkrēta spēle, kurā es sagaidu Francijas dominanci. Senegāla centīsies aizsargāties, taču Mbappé, Dembélé un Thuram kombinācija ir pārāk spēcīga.

Es izvairītos no likmēm ar ļoti zemiem koeficientiem, piemēram, Francijas grupas iziešana ar koeficientu 1.05-1.10. Šīs likmes nepiedāvā pietiekamu vērtību, lai kompensētu pat minimālo risku. Turnīra futbolā viss var notikt, un iesaldēt naudu šādos koeficientos nav gudra stratēģija.

Vēl viena interesanta likmju dimensija ir spēlētāju tirgi. Mbappé, protams, ir galvenais fokuss, taču es redzu vērtību arī citur. Piemēram, Ousmane Dembélé vismaz 2 asistes turnīrā ar koeficientu ap 2.80-3.20 šķiet pamatota likme — viņš ir Francijas galvenais radītājs no labā flanga, un viņa piespēles bieži atrod Mbappé vai Thuram. Tāpat Theo Hernández gūst vismaz 1 vārtus ar koeficientu ap 3.50-4.00 ir interesanta opcija — viņš ir viens no uzbrūkošākajiem kreisajiem aizsargiem pasaulē un bieži pabeidz uzbrukumus.

Riska pārvaldības ziņā es ieteiktu nekoncentrēt visu Francijas likmes portfeli uz vienu iznākumu. Labāka pieeja būtu sadalīt banku starp pusfināla sasniegšanu (drošākā daļa), konkrētām grupas spēlēm (vidēja riska daļa) un spēlētāju tirgiem (augstāka riska, bet arī augstākas atlīdzības daļa). Šāda diversifikācija samazina kopējo risku, vienlaikus saglabājot potenciālu peļņu.

Mans vērtējums: 9.5/10

Francija ir gandrīz perfekta turnīra komanda. Viņiem ir zvaigznes, viņiem ir dziļums, viņiem ir pieredze, un viņiem ir treneris, kas zina, kā uzvarēt. 0.5 punkti, ko esmu atņēmis, atspoguļo nelielu nenoteiktību par komandas psiholoģisko stāvokli pēc Katāras fināla zaudējuma un dažām neatbildētām jautājumiem par pieredzējušo spēlētāju formu.

Konkretizējot šos jautājumus — N’Golo Kante ir 35 gadus vecs un pēdējos gados cīnījies ar traumām. Vai viņš spēs izturēt turnīra intensitāti? Antoine Griezmann ir 35 gadus vecs un zaudējis daļu no sava ātruma. Vai Deschamps atradīs viņam lomu, kas maksimizē viņa vērtību? Raphaël Varane ir beidzis karjeru, kas atstāj robu pieredzē aizsardzības centrā. Vai Saliba un Upamecano spēs uzņemties līdera lomu? Šie jautājumi nav kritiski, taču tie pastāv.

No otras puses, Francijas priekšrocības ir milzīgas. Mbappé ir labākais spēlētājs turnīrā. Viņu uzbrukuma dziļums ļauj rotēt spēlētājus bez kvalitātes zaudējuma. Deschamps pieredze ir nenovērtējama. Un viņu grupa ir tik viegla, cik vien iespējams. Visi faktori norāda uz to, ka Francija sasniegs vismaz pusfinālu — un no turienes viss ir iespējams.

Ja Francija uzvar ČM-2026, tas nebūs pārsteigums. Viņi ir favorīti, un viņi to zina. Izaicinājums ir pierādīt, ka favorīta statuss nav slogs, bet privilēģija. Es ticu, ka šī komanda to spēj — un es būšu skatītājs katrā viņu spēlē.

Baltijas skatītājiem Francija var nebūt emocionāli tuva kā Zviedrija, taču no analīzes viedokļa viņi ir viena no interesantākajām komandām turnīrā. Sekojiet viņiem — pat ja nelikāt naudu uz viņu uzvaru, jūs redzēsiet futbolu augstākajā līmenī.

Visbeidzot, jāatzīst — Francija ir komanda, kas spēlē, lai uzvarētu, nevis lai izklaidētu. Deschamps futbols nav skaists vai romantisks — tas ir efektīvs. Ja jūs meklējat entertainment, vērojiet Brazīliju vai Spāniju. Ja jūs meklējat rezultātus un analīzes materiālu likmēm, Francija ir jūsu komanda. Es izvēlos otro opciju, un mana analīze norāda uz vienu — Francija ir gatava trešajai zvaigznei.