Anglija ČM-2026: Beidzot Laiks Titulam?

1966. gads. Vemblijs. Geoff Hurst hat-trick. Anglija — pasaules čempione. Kopš tā laika — 58 gadi gaidīšanas, vilšanās un “tas bija gandrīz”. Latvieši šo stāstu pazīst no tuva — mēs spēlējām vienā kvalifikācijas grupā ar Angliju, un es personīgi biju klāt Vemblija stadionā, kad viņi mūs uzvarēja ar 3:0. Tajā brīdī es sapratu — šī Anglijas paaudze ir citāda.

Jude Bellingham, Bukayo Saka, Phil Foden — trīs spēlētāji, kas definē mūsdienu Anglijas futbolu. Viņi nav tikai talantīgi, viņi ir gatavi uzņemties atbildību lielajā skatuvē. Bellingham 22 gadu vecumā jau ir Real Madrid līderis un Čempionu līgas uzvarētājs. Saka ir Arsenal sirds, kas vadīja komandu līdz titulam. Foden ir Manchester City ģēnijs, kas zina, kā uzvarēt. Šī kombinācija ir bīstamāka par jebkuru Anglijas paaudzi kopš 1966. gada.

Taču vēsture ir svarīga. Anglija ir zaudējusi divus EURO finālos pēdējos gados — 2020. gadā pendelēs pret Itāliju un 2024. gadā pret Spāniju pagarinājumā. Šīs neveiksmes ir sāpīgas, taču tās arī ir pieredze. Šī komanda zina, kas ir fināls, un viņi zina, cik tuvu viņi ir bijuši. Jautājums ir viens — vai ČM-2026 būs tas brīdis, kad viss beidzot sakristu?

K grupas dominance: 0-5 pret Latviju

Es atceros to vakaru Rīgā, kad Anglija mūs sagrāva ar 5:0. Tas bija demonstrācija — ne tikai rezultātā, bet arī stilā. Anglija kontrolēja spēli no pirmās līdz pēdējai minūtei, un mēs varējām tikai vērot. Tajā brīdī es sapratu, ka šī komanda ir viens no galvenajiem favorītiem jebkurā turnīrā, kurā viņi piedalīsies.

K grupas kvalifikācijā Anglija dominēja absolūti. 10 spēlēs — 9 uzvaras un 1 neizšķirts. 36 iesisti vārti, tikai 4 ielaisti. Šī statistika ir iespaidīga, taču vēl iespaidīgāks bija veids, kā viņi to sasniedza. Anglija nebija tikai efektīva — viņa bija dominējoša. Serbija, Albānija, Latvija, Andora — neviens nespēja pretoties.

Abās spēlēs pret Latviju Anglija demonstrēja savu pilno arsenālu. Vemblija spēlē Bellingham guva divus vārtus, Saka pievienoja trešo, un Kane noslēdza darbu ar diviem vēliem vārtiem. Rīgā bija līdzīga aina — 5:0 uzvara, kurā katrs uzbrucējs guva vārtus. Mūsu aizsardzība vienkārši nespēja tikt līdzi viņu ātrumam un kustībām.

Kas mani visvairāk pārsteidza kvalifikācijā? Anglijas aizsardzības stabilitāte. Tikai 4 ielaisti vārti 10 spēlēs — labākā statistika UEFA kvalifikācijā. Tas ir kontrasts ar iepriekšējām Anglijas komandām, kuras bieži cieta no aizsardzības kļūdām kritiskos brīžos. Šī komanda ir nobriedusi arī aizmugurē, un tas padara viņus daudz bīstamākus.

Gareth Southgate atstāja komandu perfektā stāvoklī, un jaunais treneris Thomas Tuchel ir turpinājis šo darbu. Tuchel pieredze ar Chelsea un Bayern nozīmē, ka viņš zina, kā vadīt augstākā līmeņa spēlētājus un kā uzvarēt izslēgšanas spēles. Šī kombinācija — Southgate pamats plus Tuchel taktiskā ģenialitāte — var būt ideāla formulai.

Kvalifikācijas pēdējās spēles parādīja, ka Anglija ir gatava turnīram. Uzvara pret Serbiju ar 3:0 Belgradā bija paziņojums — Anglija var uzvarēt jebkur, pret jebkuru. Šī pārliecība būs nepieciešama ČM-2026, kur katra spēle var būt pēdējā.

Tuchel ietekme jau ir jūtama. Viņš ir ieviesis augstāka spiediena sistēmu, kas liek pretiniekam kļūdīties jau savā laukuma pusē. Anglijas “pressing triggers” ir kļuvuši gudrāki — viņi spiež, kad pretinieks ir neizdevīgā pozīcijā, un atkāpjas, kad tas nav efektīvi. Šī taktiskā inteliģence bija redzama pret Serbiju, kur Anglija atguva bumbu augstu 27 reizes — viens no labākajiem rādītājiem kvalifikācijā.

Vēl viens aspekts, ko gribu izcelt, ir Anglijas spēja pielāgoties dažādiem pretiniekiem. Pret Serbiju viņi spēlēja ar augstu spiedienu un kontrolēja spēli. Pret Albāniju viņi bija pacietīgāki, kontrolēja bumbu un gaidīja iespējas. Šī elastība ir Tuchel vizītkarte, un tā būs kritiska turnīrā, kur katrs pretinieks prasa citu pieeju.

Zelta paaudze: Bellingham, Saka, Foden

Anglijas futbola vēsturē ir bijušas daudzas “zelta paaudzes”, kas solīja daudz, bet piegādāja maz. Beckham, Scholes, Gerrard, Lampard — visi izcili kluba līmenī, taču nespēja uzvarēt izlasē. Tagad ir jauna paaudze, un es ticu, ka šī ir citāda.

Jude Bellingham ir fenomens. 22 gadu vecumā viņš jau ir Real Madrid līderis, Čempionu līgas uzvarētājs un viens no labākajiem pussargiem pasaulē. Viņa spēja dominēt spēlēs — gan uzbrukumā, gan aizsardzībā — ir reti sastopama. Bellingham var gūt vārtus, var atdot asistes, var atgūt bumbas un var vadīt komandu. Viņš ir pilnīgs spēlētājs.

Bellingham stiprā puse ir viņa mentalitāte. Viņš nav baidīts no spiediena — viņš tajā plaukst. Real Madrid debitēja ar vārtu guvumu El Clásico un turpināja gūt vārtus izšķirošās spēlēs visu sezonu. Šī mentalitāte ir tieši tas, kas Anglijai trūka iepriekšējās paaudzēs — spēlētājs, kas uzņemas atbildību, kad tas ir vissvarīgākais.

Bukayo Saka ir Anglijas sirds. Arsenal uzbrucējs ir kļuvis par vienu no labākajiem flanga spēlētājiem pasaulē, un viņa spēja radīt iespējas no labās puses ir nenovērtējama. Saka ir arī viens no visneatlaidīgākajiem spēlētājiem — viņš atgūst bumbas, viņš cīnās par katru centimetru, un viņš nekad nepadodas. Šī intensitāte ir lipīga un iedvesmo pārējo komandu.

Phil Foden ir ģēnijs ar bumbu pie kājām. Manchester City pussargs var radīt maģiju no nekā — viņa pirmais pieskāriens, viņa vīzija un viņa izpilde ir pasaules līmenī. Foden var mainīt spēli ar vienu piespēli vai vienu sitienu, un šī spēja ir nenovērtējama saspringtās turnīra spēlēs. Viņa izaicinājums ir konsistence — viņam jāparāda savs labākais katru spēli, ne tikai dažās.

Ārpus šī trio Anglija var paļauties uz Harry Kane kā pieredzējušo līderi. Kane vairs nav tik ātrs kā jaunībā, taču viņa pozicionēšanās, pirmais pieskāriens un soda sitienu izpilde joprojām ir pasaules līmenī. Kā pieredzējušais uzbrucējs viņš zina, kā atrast vārtus pat grūtās spēlēs, un viņa pieredze turnīros ir nenovērtējama.

Aizsardzībā John Stones un Marc Guéhi veido stabilu centrālo pāri. Stones pieredze ar Manchester City un Angliju nozīmē, ka viņš zina, kā spēlēt augstu spiedienu sistēmā. Guéhi ir jauns, taču jau pierādījis sevi lielajās spēlēs — viņa lasīšana un pozicionēšanās ir izcila. Flangos Trent Alexander-Arnold un Kieran Trippier piedāvā gan aizsardzības stabilitāti, gan uzbrukuma dimensiju.

Jordan Pickford vārtos joprojām ir Anglijas pirmais izvēles. Viņa pendeļu atvairīšanas spējas ir leģendāras — EURO 2020 pusfinālā pret Dāniju un ceturtdaļfinālā pret Šveici viņš izglāba Angliju. Šī specifiskā prasme var būt izšķiroša turnīrā, kur daudzas spēles beidzas neizšķirti.

Papildus pamatsastāvam Anglija var paļauties uz iespaidīgu soliņu. Cole Palmer ir viens no labākajiem jaunajiem spēlētājiem Eiropā — viņa spēja radīt iespējas no nekā ir fenomenāla. Anthony Gordon kreisajā flangā piedāvā ātrumu un tiešumu. Eberechi Eze var mainīt spēli ar savu radošumu. Jarrod Bowen ir efektīvs abos virzienos. Šis dziļums nozīmē, ka Tuchel var veikt maiņas bez kvalitātes zaudējuma — luksuss, ko ne visas komandas var atļauties.

Vēl viens aspekts, ko gribu izcelt, ir Anglijas taktiskā elastība. Tuchel var izvēlēties starp vairākām formācijām — 4-3-3 ar Bellingham kā “astoņnieku”, 4-2-3-1 ar Foden “desitnieka” pozīcijā, vai pat 3-4-3 ar flanga aizsargiem. Šī spēja pielāgoties pretiniekam ir kritiska turnīros, kur katrs mačs prasa citu pieeju.

L grupa: Horvātija, Gana, Panama

Anglija saņēma interesantu grupu. L grupā viņus sagaida Horvātija — 2018. gada fināliste, kas joprojām ir spēcīga, kā arī Gana un Panama. Uz papīra Anglija ir skaidrs favorīts, taču Horvātija var sagādāt izaicinājumu.

Horvātija ir komanda, kas vienmēr cīnās. Luka Modrić vairs nav tik dominējošs kā jaunībā, taču viņa pieredze un spēles lasīšana joprojām ir vērtīga. Mateo Kovačić vidū un Joško Gvardiol aizsardzībā veido stabilu mugurkaulu. Horvātija zina, kā spēlēt pret favorītiem — viņi to darīja 2018. gadā, kad sasniedza finālu, un 2022. gadā, kad sasniedza pusfinālu.

Pret Angliju Horvātija, visticamāk, spēlēs kontrolētu spēli ar uzsvaru uz bumbu paturēšanu. Viņu vidējā līnija ir pietiekami kvalificēta, lai konkurētu ar Anglijas pussargiem, un šī spēle var būt taktisks šahs. Es prognozēju, ka rezultāts būs 2:1 vai 1:0 Anglijas labā — šī nebūs viegla uzvara.

Gana ir Āfrikas talants ar Eiropas pieredzi. Mohammed Kudus (West Ham) un Thomas Partey (Arsenal) ir viņu galvenie spēlētāji, un abi zina, kas ir Premier League intensitāte. Gana var sagādāt pārsteigumu, ja Anglija viņus nenovērtē — 2022. gadā viņi gandrīz uzvarēja Portugāli grupas spēlē. Taču reālistiski viņu izredzes uzvarēt Angliju ir nelielas.

Panama ir grupas autsaiders. Viņu klātbūtne ČM-2026 ir sasniegums pats par sevi, taču reālistiski viņi cīnīsies par cieņpilnu rezultātu, nevis uzvaru. Pret Angliju es prognozēju 4:0 vai 5:0 — kontrolētu uzvaru bez lielām pūlēm.

Mana prognoze grupai: Anglija pirmā ar 7-9 punktiem, Horvātija otrā, Gana trešā, Panama ceturtā. Taču jāatzīst — ja Horvātija uzvar Ganu ar lielu starpību un Anglija neuzvar pret Horvātiju, situācija var kļūt sarežģītāka. Pirmā spēle pret Horvātiju būs kritiska grupas iznākumam.

Detalizētāk analizējot katru spēli, es sagaidu šādus scenārijus. Pret Horvātiju — taktiska cīņa ar 2:1 vai 2:0 Anglijas uzvaru. Modrić pret Bellingham vidū būs viena no spēles galvenajām cīņām. Horvātija centīsies kontrolēt tempu un padarīt spēli lēnu, kamēr Anglija meklēs ātras pārejas. Kurš pārņems spēles ritmu, visticamāk, noteiks rezultātu.

Pret Ganu es sagaidu kontrolētu uzvaru ar 3:0 vai 3:1. Gana ir talantīga, taču viņu aizsardzība nav stabila pret augstākā līmeņa uzbrukumiem. Saka pret Ganas kreiso aizsargu būs nevienlīdzīga cīņa, un Anglija to izmantos. Šī ir spēle, kurā Tuchel var dot spēles laiku rezervistiem un saglabāt galvenos spēlētājus svaigus.

Pret Panamu es sagaidu rotāciju un kontrolētu uzvaru ar 4:0 vai 5:0. Anglija, visticamāk, jau būs nodrošinājusi iziešanu no grupas, un šī spēle kalpos kā gatavošanās izslēgšanas posmam. Tas ir luksuss, ko var atļauties tikai labākās komandas — un Anglija ir viena no tām.

58 gadu gaidīšana: beidzot?

1966. gads. Tas ir vienīgais gads, kad Anglija ir uzvarējusi lielu turnīru. Kopš tā laika — pusfināli 1990. un 2018. gadā, fināls 2020. gadā (EURO), pusfināls 2024. gadā (EURO). Tik tuvu, bet ne gana tuvu. Šī vēsture ir gan spiediens, gan motivācija.

Kas atšķir šo Anglijas komandu no iepriekšējām? Pirmkārt, dziļums. Anglijas rezervistu saraksts ir iespaidīgs — Cole Palmer, Anthony Gordon, Eberechi Eze, Jarrod Bowen. Šie spēlētāji būtu pamatsastāvā lielākajai daļai citu izlašu. Otrkārt, mentalitāte. Southgate paaudze ir pieredzējusi finālu zaudējumus un iemācījusies no tiem. Treškārt, trenera kvalitāte. Tuchel ir viens no labākajiem treneriem pasaulē, un viņa taktiskā ģenialitāte var būt izšķiroša.

Interesanti, ka Anglijas labākie sniegumi bieži saistīti ar mājās rīkotiem turnīriem vai labvēlīgiem apstākļiem. 1966. gadā turnīrs notika Anglijā. 2020. gadā EURO pusfināls un fināls notika Vemblija. 2026. gadā turnīrs notiks ASV, Kanādā un Meksikā — laika josla un klimats būs izaicinājums. Taču Tuchel ir strādājis vācu, franču un angļu futbolā — viņš zina, kā adaptēties dažādiem apstākļiem.

Bukmeikeri uzskata Angliju par otro vai trešo favorītu turnīrā, piedāvājot koeficientus ap 6.00-8.00 uz titula uzvaru. Šis vērtējums man šķiet pareizs — Anglija ir starp trim labākajām, taču ne automātiska čempione. Francija un Brazīlija ir tikpat spēcīgas, un izslēgšanas spēlēs viss var notikt.

Mana personīgā likme uz Angliju būtu saistīta ar konkrētiem iznākumiem. “Anglija sasniegs vismaz pusfinālu” ar koeficientu ap 1.60-1.80 šķiet droša likme. “Bellingham gūst vismaz 4 vārtus turnīrā” ar koeficientu ap 3.50-4.00 ir interesanta riska/atlīdzības attiecība. “Anglija neielaīdīs vārtus vismaz trīs spēlēs” ar koeficientu ap 2.50-3.00 arī ir pamatota opcija, ņemot vērā viņu aizsardzības kvalitāti.

Salīdzinot koeficientus ar citiem favorītiem, Anglija ir līdzīgā pozīcijā kā Brazīlija un nedaudz aiz Francijas. Tas atspoguļo tirgus viedokli, ka visi trīs ir aptuveni vienlīdz spēcīgi. Es piekrītu šim vērtējumam — Anglijas potenciāls ir milzīgs, taču arī riski pastāv. Finālu zaudējumu vēsture un psiholoģiskais spiediens ir faktori, kas var ietekmēt komandu kritiskos brīžos.

1966 un nepiepildītie sapņi

Anglijas futbola vēsture ir pilna ar “gandrīz” momentiem. 1970. gadā viņi zaudēja ceturtdaļfinālā Vācijai pēc 2:0 vadības. 1986. gadā — Maradonas “Dieva roka” un “gadsimta gols”. 1990. gadā — pendeļu zaudējums Vācijai pusfinālā. 1998. gadā — Bekhema sarkanā kartīte un vēl viens pendeļu zaudējums. Šie momenti ir daļa no Anglijas futbola identitātes — vēsture, kas motivē un biedē vienlaikus.

2018. gadā Krievijā Anglija sasniedza pusfinālu, kur zaudēja Horvātijai. Šī komanda bija jauna un nepieredzējusi, taču viņa parādīja, ka Anglija var sasniegt lielos turnīros. 2020. gadā EURO viņi sasniedza finālu mājās, bet zaudēja Itālijai pendelēs. Saka, Rashford un Sancho netrāpīja — jaunie spēlētāji, kas uzņēmās atbildību un samaksāja cenu.

Šī pieredze ir veidojusi pašreizējo komandu. Saka, piemēram, ir atklāti runājis par to, kā 2020. gada pendeļa netrāpīšana ir viņu padarījusi stiprāku. Viņš nav baidīts no atbildības — viņš to meklē. Šī mentalitāte ir kritiska turnīru futbolā, kur spiediens var salauzt pat labākos spēlētājus.

2024. gada EURO finālā Anglija zaudēja Spānijai ar 1:2 pēc pagarinājuma. Tas bija vēl viens “gandrīz”, taču arī apliecinājums tam, ka šī komanda var sasniegt finālu. Tagad jautājums ir viens — vai ČM-2026 būs tas brīdis, kad “gandrīz” kļūs par “beidzot”?

Vērtības likmes uz Angliju

Kā analītiķis, kas meklē vērtību, es redzu vairākas interesantas iespējas uz Angliju šajā turnīrā. Ne visas ir saistītas ar titula uzvaru — dažas ir specifiskākas un potenciāli ienesīgākas.

Pirmā iespēja: Jude Bellingham kļūst par turnīra labāko spēlētāju. Koeficients parasti ir ap 6.00-10.00. Ja Anglija sasniedz vismaz pusfinālu, Bellingham būs viens no galvenajiem kandidātiem šim godam. Viņa spējas un klātbūtne nozīmē, ka viņš saņems uzmanību — atliek tikai parādīt sniegumu.

Otrā iespēja: Anglija uzvar L grupu ar maksimālo punktu skaitu. Koeficients ap 2.50-3.00. Ņemot vērā viņu kvalifikācijas dominanci un pretinieku kvalitāti, trīs uzvaras šķiet sasniedzamas. Horvātija ir vienīgais reālais izaicinājums, un pat pret viņiem Anglija ir favorīte.

Trešā iespēja: Bukayo Saka gūst vismaz 3 vārtus turnīrā. Koeficients ap 2.80-3.50. Saka ir viens no Anglijas galvenajiem draudiem no labās puses, un viņa spēja gūt vārtus ir uzlabojusies katru sezonu. Turnīra garumā, ar vismaz 4-5 spēlēm, 3 vārti ir sasniedzams mērķis.

Es izvairītos no likmēm ar ļoti specifiskiem scenārijiem, piemēram, “Anglija uzvar finālu pret Brazīliju”. Šādi rezultāti ir pārāk grūti prognozējami, un koeficienti parasti neatbalsta risku. Labāk fokusēties uz plašākiem iznākumiem ar labāku varbūtības/atlīdzības attiecību.

Vēl viena interesanta likmju dimensija ir spēlētāju tirgi. Piemēram, “Harry Kane gūst vismaz 3 vārtus turnīrā” ar koeficientu ap 2.00-2.50 šķiet pamatota likme — Kane ir Anglijas galvenais pendeļu izpildītājs un standarta situāciju drauds. Pat ja viņš spēlēs mazāk minūšu nekā iepriekš, viņa ietekme būs jūtama.

Tāpat “Anglija iegūs vismaz 2 tīrās uzvaras grupā” ar koeficientu ap 1.80-2.10 ir droša opcija. Pret Ganu un Panamu Anglijas aizsardzībai vajadzētu tikt galā bez lielām problēmām. Pat ja Horvātija gūst vārtus, divas “clean sheets” ir sasniedzams mērķis.

Riska pārvaldības ziņā es ieteiktu sadalīt Anglijas likmes portfeli starp pusfināla sasniegšanu (drošākā daļa), grupas specifiskām likmēm (vidēja riska daļa) un spēlētāju tirgiem (augstāka riska, bet arī augstākas atlīdzības daļa). Šāda diversifikācija samazina kopējo risku, vienlaikus saglabājot potenciālu peļņai.

Mans vērtējums: 9/10

Anglija ir gatava uzvarai. Viņiem ir talanti, viņiem ir dziļums, viņiem ir pieredze finālos, un viņiem ir treneris, kas zina, kā uzvarēt. 1 punkts, ko esmu atņēmis, atspoguļo vēsturisko slogu — 58 gadi bez titula ir psiholoģisks spiediens, kas var ietekmēt komandu kritiskos brīžos.

Konkretizējot šo bažu — Anglija ir zaudējusi divus pēdējos finālos, kuros piedalījusies. Pendeļu zaudējums 2020. gadā un pagarinājuma zaudējums 2024. gadā ir sāpīgas atmiņas, kas joprojām ir svaigā atmiņā. Vai komanda spēs pārvarēt šīs ēnas? Vai viņi spēs uzvarēt, kad tas ir vissvarīgākais? Šie jautājumi paliek bez atbildes līdz turnīram.

Taču Anglijas priekšrocības ir milzīgas. Bellingham ir viens no labākajiem spēlētājiem turnīrā — varbūt pat labākais centrālais pussargs. Saka un Foden piedāvā radošumu un draudīgumu no flangiem. Kane joprojām zina, kā gūt vārtus. Aizsardzība ir stabilākā kopš 1966. gada. Un Tuchel ir treneris, kas ir uzvarējis Čempionu līgu un zina, kā tikt galā ar spiedienu.

Taču es ticu šai komandai. Bellingham, Saka, Foden — šī ir labākā Anglijas paaudze kopš 1966. gada. Tuchel ir viens no labākajiem treneriem pasaulē. Un motivācija — 58 gadi gaidīšanas — ir milzīga. Ja viss sakristu, Anglija var uzvarēt ČM-2026. Un es būšu skatītājs, kas cer, ka šoreiz tas notiks.

Latvijas skatītājiem Anglija ir īpaša komanda — mēs spēlējām pret viņiem kvalifikācijā, un mēs redzējām viņu spēku no tuva. Tagad mēs varam sekot viņu ceļam turnīrā un cerēt, ka mūsu pieveicēji kļūs par pasaules čempioniem. Tas būtu mazs mierinājums par 0:5 zaudējumu Rīgā — bet mierinājums tomēr.

Visbeidzot, gribu uzsvērt — Anglija nav tikai komanda, tā ir stāsts. Stāsts par 58 gadiem gaidīšanas, par “gandrīz” momentiem, par sapni, kas nekad neizgaist. Šī paaudze ir vistuva tam, lai piepildītu šo sapni. Vai viņi to izdarīs? Es nezinu. Bet es zinu, ka viņi centīsies visu, kas viņu spēkos. Un tieši tāpēc es viņiem piešķiru 9 no 10 — un tieši tāpēc es būšu pie ekrāna katrā viņu spēlē.